Feb. 9, 2022

Text

8.-9.februāris 2022.gads
 
Manu vakardienu un šodienu šķir vien 95 km garš ceļa posms fiziskajā realitātē. Bet sajūtu pasaulē šķiet, esmu pārvietojusies uz gandrīz kontinenta otru galu…
 
Vidzemē, uz Austrumiem, joprojām ir sniegota ziema. Tā, ka ļoooti sniegota. Iztīrīto taciņu malās sniegs ir līdz gurniem, bet braucot pa lauku lielceļiem, jūties, kā bobsleja trasē, jo pāri ceļmalu kupenām vairs neredz neko, visapkārt sniegi, sniegi vien…Vakar iztīrījām taciņas, paspējām nolikt lāpstas jau nostāk, līdz citai reizei, bet skat, jau atkal snieg... Pārsteidzoši ātri pienāca tā cita reize. Es priecājos par to, ka vēl ziema nebeidzas.
 
Šorīt, stāvot Daugavas krastā, raugoties uz vecpilsētas torņiem un baudot saules pieskārienus, es sajutu pavasara elpu… Tik ļoti mana iekšējā saule sarosījās uz ārējās saules aicinājumu mosties pavasarim, ka smaids pa visu seju un prieks sirdī.
 
Un man patīk tā būt - tvert to mirkļa burvību- vakar es esmu laimīga būt ziemā, bet šorīt jau velku pilnas krūtis ar pavasarīgo gaisu un stāvu upes krastā skandējot Es stāvēju agru rītu, saulītē vērdamās…
 
Un atkal tiek piedzīvots, kāds mirklis dažādu realitāšu krustpunktā.
 
Kaut kur aiz manas muguras, uz Vanšu tilta dārd auto riteņi, tie steidzas darbos un kāds varbūt nedarbos, lielajos debesskrāpjos logos iemirdzas dienas gaismas, te ļaudis rosās aktīviem mītiņiem, bet kāds varbūt aizmucis no mājas ofisa uz darbu, lai mazliet pabūtu klusumā, tālumā aiztraucas vilciens, no Jūrmalas savedot Rīgā ļaužus viņu dienas ritam, bet es, es stāvu Daugavas krastā un priecājos par agro saules rītu, par vecpilsētas torņu atspulgiem upes ūdenī, par to, cik ļoti sirsnīgi ir radīt savu dzīvošanu. To savējo, kas varbūt neatbilst, kāda iedomātiem rāmjiem un nosacījumiem, to savējo, kurā es pati radu katru mirkli, to savējo dzīvošanu ar garrrrršu! To savējo ar sniegu nakts melnumā un spožo sauli rīta agrumā!
 
Ir tik daudz paralēlo realitāšu, ka gribās smaidīt par šo tik unikāli piesātināto dažādību šajā izplatījumā. Un sirdī tāds viegls miers, par to, ka visam ir vieta būt, ka paralēli debesskrāpjiem, kur griežas lielas biznesa idejas, līdzās stāv kāds meitēns mazs un ķer saules atspulgus sasalušajās peļķēs…
 
Lai saulīte mums iedeva vieglu dienas gājumiņu!
 
Visam ir vieta būt! Esam!
 
Katrs savā realitātē izvēloties sev vislabāko un radot sevī un apkārt vislabāko!
 
Es vēl mazliet pabūšu ziemā, sniega baltumā, savā klusumā…