Aug. 2, 2022

Mīļie, Ceļabiedri!

(šī ir saīsinātā versija stāstam. Paplašinātā versija tiks ievietota tepat tuvākajā laikā)

Daudzi no Jums jautā – kur esmu pazudusi, kāpēc nav bilžu, stāstu?!

Tad nu šodien ir tā diena, kad lietus līst un līst bez mitas un es vēlos šo dienu izkrāsot ar savu krāšņo pasauli!

Tad nu šodien ir tā diena, kad lietus līst un līst bez mitas un es vēlos šo dienu izkrāsot ar savu krāšņo pasauli!

Mīļie, es biju RADĪBĀS!
Un tagad, kad mans kosmiskais bērniņš ir jau nedēļu šajā Zemē, vēlos iepazīstināt arī Jūs ar to!

TĀ piedzima 2022.gada 22.jūlijā plkst.20.42

TĀS vārds ir „SIRDSJŪTAS IEDVESMAI”

Jā, jā, jā, tas nu ir noticis!

Mana pirmā GRĀMATIŅA dodas plašajā pasaulē!

Tas bija baltais vakars, kad TĀ nolaidās no Debesīm uz palikšanu šeit uz Zemes.
Tajā vakarā man ļoti strauji sitās sirds, likās, tā tūlīt, tūlīt izkāps laukā un apsēdīsies, kādā no klātesošo rindām un raudzīsies no malas, ko esam saradījuši te visi kopā…Tā tomēr palika ar mani, tā ir mana LIELĀ iedvesmotāja, tā mana SIRDS, kas radīt liek!

IR! Ir laimes zvaigzne nolaidusies man uz vaiga…

Hmmm, un tikko atkal sajutu to savu sirdi straujāk pukstam...ak, mīļā sirds, viss labi ir, laiks mūsu paplašinājumam...

KAS IR “SIRDSJŪTAS IEDVESMAI”?

Tā ir MĪLESTĪBA IEDVESMAI. Tā ir plaukstas lieluma MĪLESTĪBA. Vienmēr līdzi ņemoša un esoša.

Šī ir mana mazā LIELĀ grāmatiņa, kurā ir apkopotas manas sirdsjūtas, kuras radušās manā sirds ceļā, kuras turpinās caur mani un katru, kurš ir saticies ar mani. Grāmatiņas lapas izdaiļo manis pašas radītās mandalas, kuras tapušas vairojot mieru, harmoniju, labvēlību, iespējas, drosmi un visvairāk – mīlestību vairojot sevī un pasaulē.
Caur savām sirds atklāsmēm, es aicinu ikvienu radīt savu dzīvošanu priekpilnu, laimīgu un mīlestībā esošu.
Caur mandalu pasauli ikviens ieraudzīs savas daudzdimensionalitātes, kuras aicinās ikvienu kļūt par savas dzīves radītāju un realizēt savus bezgalīgos sirds potenciālus.

LIELISKĀ RADĪTĀJU KOMANDA

Ziniet, kad kāda ideja ir ieņēmusi starta pozīciju realizēties, tad Debesis sūta vislieliskāko komandu pasaulē, lai caur šo Meistaru savienošanos ideja taptu saradīta.

Lai grāmatiņa kļūtu sataustāma un ļoti baudāma, ir nepieciešams - datordizaineris vai mākslinieks, maketētājs, redaktors un tipogrāfija. Āāā, un vēl finanšu ministrs, kurš parūpējas par materiālo ieguldījumu.

Soli pa solim atklāšu savu komandas spēku.

DATORDIZAINERE-MAKETĒTĀJA Evija Pētersone.
Ar Eviju es iepazinos nejauši/jauši. Stāsts par to ir te: https://www.facebook.com/photo/?fbid=4300006486755082&set=a.509349322487503
Vēl toreiz, 2021.gada vasarā, grāmatiņas auglis bija augstu debesīs, man nebija ne jausmas par to (ak, lažojos es te…), bet Evijai es teicu – man ir kāds projekts, kuru es gribētu radīt kopā ar Tevi. Pa lielam, es tak nezināju, vai Evija to prot un var, bet manas saūtas teica – VAR!
Mīļā EVIJA, Tu esi LIELISKA! Tu to izdarīji!!! Tu esi brīnišķīgākā sajūtu datordizainere-maketētāja! Paaag, vai es Jums teicu, ka viņai bija jāveic arī maketēšanas opcijas?! Ak, nē?! Tad ziniet, tas ir pavisam nevienkārši, bet viņa to izdarīja!!! Mīļā, Evija, es pateicos Tev no sirds par to, ka nenobijies, ka pateici man Jā, ka kaut ko liki klāt un ņēmi nost ikreiz, kad to ievajadzējās man vai redaktorei, es pateicos Tev par Tavu kosmosu, kurā ielaidi manējo un tiem abiem kopsavienojoties, mēs esam radījušas krāšņu bērnu!

REDAKTORE Sanita Dāboliņa:
Es pateicos no sirds savām vidusskolas latviešu valodas skolotājām – Janīnai Vanaģelei un Anitai Vītolai, par viņu ieguldījumu manā valodā! Tā bija laime mācīties pie Jums (hm, to saprotu es tikai tagad, toreiz man likās, nu, ciiik var, rakstīt un rakstīt tos diktātus un lasīt Zaļās zemes un...)...Tagad es vismaz zinu, ka trauki rakstās ar t, nevis plauktā stāv draugi, tagad es zinu, ka pirms katra “ka” ir jāieliek komats un tomēr, tomēr,reizēm gribās tos komantus salikt vairāk, nu, drošības pēc. Tiiik ļoti patīk tie daudzpunkti un tie vārdu savienojumi, tiiiik daudz jauna gribās ieviest mūsu valodā…Bet, cienot savu lasītāju, es tomēr vairāk uzticos cilvēkiem, kuri patiesi ir Meistari savā jomā. Un Sanita ir MEISTARS valodā! Viņa spēj manus n-tos epitetus pārvērst jēgpilnā skanējumā. Viņas valodas upe tā ievelk, ka ierakstot kādu savu jaunvārdu, viņai kā valodniecei, tas griežas ausīs (he, kā gan var skanēt vārds, ja to lasa), jo ne vienmēr tie jauninājumi ir baudāmi, bet viņa atsūta pretī 100 aizvietotājus un ziniet, tie visi man patīk. Sanita ir visizcilākā redaktore manā pieredzē. Sanita ir tik stipra, brīva un jutīga, ka viņa spēj savienot literāro valodu ar autora sirdsplūsmu, ļaujot saglabāt autora autentiskumu.
Mīļā SANITA, Tu esi ZELTS! Pateicība Tev par katru mirkli, kurā Tu manu valodu pārradi daiļskanīgā! Par to valodas krāšņumu un paplašinājumu, kuru es gūstu caur Tevi! (iespējams, te kaut kas neliterāri pareizi sarakstīts, bet savējie sapratīs)

TIPOGRĀFIJA “ANDIMAR J”, personīgi Marita Janovska un Andris Janovskis, Anda Mozge un DITA BIŠKO :
Man patīk iet savu ceļu, kurš savienojas ar citiem ceļiem un reizēm tik ļoti noder jau citu cilvēku pieredzes. Tā Sanita man ieteica vairākas vietas, kur varētu drukāt manu grāmatu. Jūs jau ziniet, es esmu sajūtu cilvēks – sajutu Andimar J, nu tā vienkārši, neko par viņiem nezinot, vien sajūtas teica - dodies, jo tas esot ģimenes uzņēmums, kurš vienmēr atrod risinājumus ik vienai idejai.
Un tad es nonācu viņu valstībā Ūdens ielā. Ne velti tāds ielas nosaukums, jo viņiem idejas plūst, kā ūdens-nepārtraukti, viļņveidīgi, daudz un dažādi. Un viņi IR VAROŠI tās realizēt!
Iespējams, ikreiz, kad es ierados viņu radošajā pasaulē, viņi nodomāja – atkal tā nenoteiktā, nekonkrētā brīvmāksliniece ienākusi?! Jo, jā, man katru reizi aizejot pie viņiem, radās jaunas un jaunas idejas. Jo MARITA ir tiiik jaudīgs ideju ģenerators, uhhhh!!! Bet, paldies Dievam, viņai līdzās ir racionālais prāts ANDRIS, kurš mūsu brīvmākslinieku idejas uzreiz sazemēja – to var, šito nevar, tas maksā tik un šitas tik. Fuuu, kā man patīk šī savienība, nu, tak absolūta harmonija! Un viņiem abiem pa vidu ir ANDA, kura pilnīgā mierā ierauga to kopbildi datorekrānā, pieliekot klāt vēl savas tehniskās idejas un tad tu saproti – vai patiešām tas viss ir iespējams?! Un izrādās – IR! Jo viņu stiprais balsts ir arī meita Dita , kura vēl piekoriģē datordizaineres radīto maketu, lai tie dzelži, tie stiprie dzelži saprot visu, ko gribam redzēt realitātē. Un šis process patiešām ir nevienkāršs.
MĪĻIE! Es esmu patiesi laimīga, ka esam satikušies! No sirds pateicos, ka manas grāmatiņas radību vieta ir Jūsu radošā telpa “Andimar J”! Es zinu, mēs turpināmies! No sirds pateicībā par kopradīšanu!

FINANŠU MINISTRS Edgars Gasins (es zinu, viņam nepatīk skaļi runāt par sevi, bet - tautai jāzina savi varoņi):
Vai tiešām tu, lasītāj, domāji, ka savā projektā esmu iesaistījusi Latvijas valsts finanšu ministru vai kādu fondu vai banku?! Ak nē, man ir savējais - i ministrs, i fonds, i banka! Viņš nekad nesaka – mums naudas nav! Viņš vienmēr saka – Tu tikai radi! Un reizēm manas idejas aug daudzstāvu māju lielumā, bet Viņš ir tik gudrs, tik zinošs un tik varošs, ka pat tās viņš spēj realizēt! Mīļais, Tu jau zini – vienmēr būšu Tev pateicīga par Tavu materiālo ieguldījumu manu ideju realizēšanā. Jo pašrealizēta sieviete spēj būt tad, ja viņai līdzās ir stiprs vīrietis! Un Tu esi mans stiprais balsts un atbalsts! PATEICOS TEV, KA ESI!

LĪDZJUTĒJU KOMANDA:
Uhhh, te nu esat VISI Jūs, kuri ir man ļoti tuvu līdzās un arī tie, kuri jau tālāk devušies:
Esmu patiesi laimīga par savu ģimeni! Mana mīļā mamma, šī ir dāvana Tev dzimšanas dienā, Mīļais Edgars Gasins, esmu laimīga kopā ar Tevi, mana mīļā meita Madara Šicāne, esmu laimīga, ka esi man un es Tev, mana mīļā māsa Inese Madlāne, Tu esi mana māsa un es Tevi mīlu! Viņi mani zina un redz ne tikai baltu un pūkainu, bet reizēm arī “uzvilktu”. Es Jūs patiešām mīlu! (Finanšu ministrs šad un tad paliek arī bez vakariņām, kad idejas dzimst un jārada tās.)

Mani līdzcilvēki, kuri iet ļoti tuvu līdzās un arī tie, kuri mazliet tālāk – Jūsu ticība, pamudinājumi, klātesamība manos notikumos, mūsu sarunas, sarakstes, smiekli un viedokļu apmaiņas, tas viss manī audzē plašāku ticības lauku tam, kas es esmu un ko es daru. Katrs Jūsu skatiens, vārds, iedrošinājums ir šajā grāmatiņā lasāms un ieraugāms. Pateicībā Jums par līdzāsesību! Kopā mēs spējam šo pasauli labāku radīt! PATEICOS no sirds!

DEBESU KOMANDA: lūk, šī ir visstiprākā un atbalstošākā, jo – DEBESIS vienmēr ir klāt! Vien just un sajust tās, vien sadzirdēt un ieraudzīt! PATEICĪBA AUGSTĀKIEM SPĒKIEM PAR VISU, VISU!

MĪĻĀ Kamēlija Straume! Tava dalība šajā notikumā arī bija piedzimusi jau toreiz, kad vēl grāmatiņa bija augstu, augstu debesīs...Es esmu ļoooti pateicīga par Tavu klātbūtni, par Tavu skanējumu, par manu sirds dziesmu! Ļoooti!

...un uz vaiga tev laimes zvaigzne krīt, ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt...

MANS MĪĻAIS BĒRNS, MANA ILGI LOLOTĀ UN GAIDĪTĀ GRĀMATIŅA – es esmu laimīga, ka esi! Es ticu, ka Tu pasaulei esi vajadzīga! Lai viegls, harmonisks un krāšņs ir Tavs esības ceļš šajā cilvēkpasaulē!

Akkk, man uz pleca kāds čukst – a kur var tikt pie grāmatiņas – heiiii, ja Tu vēlies sev šo krāšņo iedvesmas rīku, tad raksti, zvani man personīgi 26862697, vienosimies par piegādes veidu vai arī mazliet vēlāk tā būs iegādājama grāmatnīcās.

Jā, jā, un blata sistēma jau tomēr pastāv, ir cilvēki, kuri jau ir tikuši pie grāmatiņas un, re, ko viņi saka par to:

“Sarmītes Eidukas „Sirdsjūtas iedvesmai” ir maza, toties maģiski ietilpīga grāmatiņa, un aiz katra Sarmītes rakstītā iedvesmas tekstiņa, aiz katras viņas pašas zīmētās mandalas saskatāmi, izjūtami autores stāsti, kas lasītāju ik dienu, ik mirkli rosina veidot savējos — dzīvīgus, īstus, mīlestības un pateicības piepildītus. Tādi — BALTI, sirsnīgā pateicības un mīlestības plūsmā radīti — bija arī grāmatas piedzimšanas svētki.”

“Tava grāmatiņa būs mana Bībele, tik…tik…ka trūkst vārdu…”

“Mīļā, lasu grāmatiņu un bimbāju no aizkustinājuma!”

Mīļie lasītāji! Uz satikšanos SIRDSJŪTAS IEDESMAI lappusēs!

Pateicos, ka izlasīji līdz galam, pateicos, ka padalies ar šo ziņu, pateicos, ka vēlies iegādāties grāmatiņu, pateicos, ka šķirsti manu mājas lapu, PATEICOS, KA ESI MANS CEĻABIEDRS, jo TU ESI MANS DRAUGS UN ES TEVI MĪLU NO SIRDS!!!

...un uz vaiga tev laimes zvaigzne krīt, ja vien tu spēj zvaigzni ieraudzīt...

• Stāsta paplašinātā versija, kā arī grāmatiņas atvēršanas svētku stāsts, būs lasāms manā mājas lapā www.labosajutumajvieta.com

Aug. 1, 2022

BALTI

KAMĒLIJAS STRAUMES klavierkoncerts BALTI  Labo Sajūtu Mājvietā izskanējis.

Tik balti, kā jasmīni zied...

Baltas saules apmirdzēts vakars izskanējis, lai atbalsotos mūsu katra nākamībā.

Baltas klavieres. Baltas skaņas. Baltas drānas. Balti cilvēki. Balti smaidi. Balti klavieru taustiņi. Balti ziedi. Baltas domas un jūtas. Balti pieskārieni. Baltas dzejas rindas. Balti taureņi. Balti. Balti, balti...

BALTI

Šajā vakarā debesis bija vaļā, lai arvien plašāk un plašāk tās atvērtu mūsu sirds durvis vaļā tīrai un patiesai mīlestības būšanai.

Šis bija vakars, kurā Debesis ar Zemi savienojās mūsu katra sirdstelpā, kura pielija pilna ar baltu, baltu Gaismu. Gaismu, kurā mazais top liels, vājais – stiprs, rūgtais – saldenajā, neziņa pārtop par ziņu un nemīlestība pārtop mīlestībā.

Tādā baltā, baltā mīlestībā top it viss, kam mēs katrs pieskaramies Tagad!

Mēs visi kopradījām, kādu trauslu jutīguma mirkli baltā gaismā!

Tajā vakarā viss bija pa īstam. Pa īstam smaidījām, pa īstam notrausām dievišķās asaras, pa īstam klavieres spēlējām, pa īstam skanējām, pa īstam klusējām, pa īstam kurpes noāvām, pa īstam plauksta plaukstai pieskārās, pa īstam sienāži sisināja, pa īstam putni sadziedājās ar Kamēliju, pa īstam saule rietēja, pa īstam sirsnīgi baudījām. Viss bija PA ĪSTAM! Patiesi un no sirds!

Kamēlijas savienība ar baltajām klavierēm ir jaunatklājums mums – cilvēkiem, bet ne viņai pašai. Tik sen jau viņa tās ir pazinusi, tik sen jau gribējusi skandēt tās...Vien Laiks tās Tagad ieskandējis ir. Tik dvēseliski trausla un atklāta ir Kamēlijas skanēšana caur saviem radītajiem skaņdarbiem. Tik patiesi dzīvi ir Kamēlijas radītie dzejoļi, tik...Uz mirkli apstājās laiks. Šis visiem tik zināmais laiks. Lai uz mirkli pabūtu ārpus tā, ārpus šīs Zemes realitātes...Lai uz mirkli ieklausītos savā sirds skaņā, kura brīnišķi atsaucas Kamēlijas sirds skaņai, lai uz mirkli aizturētu elpu un sajustu savu klusuma telpu tik piepildītu ar dievišķi krāšņām jušanām.

Tik balti, kā margrietas zied...

BALTI

Tik BALTI ir izskanējis KAMĒLIJAS STRAUMES KLAVIERKONCERTS LABO SAJŪTU MĀJVIETAS dabas koncertzālē!

Sirds dziļa pateicība KAMĒLIJAI par atsaucību, par būšanu, jušanu un radīšanu.

Sirds dziļa pateicība katram klātesošajam! Mūsmājās tik daudz baltu ļaužu bij’ pirmo reiz’!

Sirds dziļa pateicība Debesīm, par saules sakarsēto vakaru!

May. 20, 2022

Pilnmēness. GOBAS DEJA #13. Apšuciema jūrmala.

Kad aprīlī tikāmies Gobas dejas jubilejas — divpadsmitajā — satikšanās reizē, kura bija kā nobeigums — gada cikla noslēgums, es nojautu, ka jādodas paplašinājumā.

Man nebija ne jausmas, kā tas notiks, vien ļāvos savai iekšējai sajūtai, ko tā čukstēja manī.

Un es jau zinu: ja vien ļaujos un nepieslēdzu prātu, plānošanu, punktierēšanu, tad Debesis rada visbrīnumainākos svētku scenārijus. Un tieši tā notika arī šajā reizē.

Kad viesojos savā retrītu namiņā Apšuciemā, tā saimniece Elita ar mazliet skumju pielūgsmes sejas izteiksmi man jautāja: „Un kad pie mums dejosim Gobas deju?” Un es nosmēju, ka gan jau arī šeit mēs sadejosim Gobas dejā. Prombraucot viņa ieminējās, vai es zinot, ka Ieva Akuratere dzīvojot tepat, netālu. Ba-bācccc! Pie šiem vārdiem es sastingu… pag, vai tiešām, vai tiešām jau tik drīz mēs sadejosim Apšuciema jūrmalā un varbūt pat kopā ar Ievu?!

Sēkla bija iesēta, un tā kņudinājās manos sirds kambaros un nelika man mieru — tai bija jāuzdīgst.

Es skaidri zināju — šoreiz mēs sadejosim Apšuciemā!

Kad lokācijas vieta ir atnākusi, tad atliek vien sakārtot līdzesamību pārējiem tēliem.

Es rakstīju Ieva Akuratere aicinājumu: mēs šajā pilnmēnesī Gobas deju izdejosim Apšuciema jūrmalā un aicinām arī viņu pievienoties mūsu kopībai. Smaidīju, kad ļoti ātri saņēmu Ievas atbildi: „Jauki! Izdomāsim datumu.”

Es tiešām viegli vibrēju laimē, jo, ja vien ļaujamies sirds notikumiem, Debesis ir ti-i-ik dāsnas. Daudzi neizpratnē jautā: kā tu dabūji Ievu?! Es saku — tā vienkārši. Uzdrošinājos uzrunāt! Uzrunāju! Satikāmies! Sadejojāmies! Tik vienkārša ir mīlestība! Tieši tik vienkārša…

Visas meitenes savienojāmies kopīgā datumā, un, re, TAS NU IR NOTICIS!

Gobas deja Apšuciema jūrmalā ir izdejota… Katrā tā vēl noteikti viegli vibrē… Jo tā bija brīnumaina dejas, saules, jūras, debesu, vēja, pieneņvainagu, smaidu, prieka, kopības mistērija.

Visu gadu, katru mēnesi pilnmēnesī, mūsu sētā — Labo Sajūtu Mājvietā — tiek izdejota Gobas deja. Cauri ziedošajam pavasarim, karstajai vasarai, krāšņajam rudenim un sniegotajai ziemai mēs esam savienojušās šajā Zemes dejā, un katru reizi mūsmājās skan Ievas Akurateres balss. Vispirms bija dziesma „Kā man klājas”, dziesmas teksta autors Māris Melgalvs, mūzikas autors Juris Kulakovs. un tās izpildītāja — brīnišķīgās, augsti vibrējošās balss īpašniece — ir Ieva Akuratere. Deja piedzimusi Amerikā nedaudz senāk.

Ievas balss vibrē caur mūsu sirdīm, caur Zemes sirdi un dodas tālākā izplatījumā Kosmosā, šķiet, Ieva ir kļuvusi jau par mūsu saimes sirdscilvēku arī klātneesot.

Bet šoreiz tas viss notika klātesamībā. Ciešā klātesamībā, kad mūsu sirdis savienojās jūras krastā. Cauri stiprā jūras vēja pūsmām, sadzirdot Ievas balss vibrāciju tik tuvu līdzās, ķermenis viegli novibrēja… Ievas brīvā un patiesā esība, viņas gaišā enerģija mūs savienoja kā tāds vieduma eliksīrs. Tik balta, balta Viņa ir!

Jūras plašums, saules stiprums un vēja spēks mūs visas ieskāva apburošā sajūtu mirklī, kurā mēs katra sajutām, ieraudzījām, pieredzējām savu sirds gaismas paplašinājumu. Tā aug mūsu Gaismas ticība. Caur katru mūsu sirds gaismas staru mūsu Zemes sirds top gaišāka!

Mēs visas spējam kopradīt brīnumus! Un es ticu, ka mēs šo pasauli varam brīnumskaistu radīt un uz Zemes mītošo nemīlestību pārvērst tīrā, gaišā mīlestības plūsmā. Es ticu tam, un es radu to, kam es ticu!

Saule gāja uz rietu… Ieva devās mājup… Viņa devās gar jūru — kā balta, tīra patiesība… Mūsu mīlestības pilnie skatieni viņu pavadīja, ik pa laikam viņa pavērās atpakaļ, lai vēl mirklīti pabūtu ar mums, mēs viņai pateicībā pamājām…

Mēs turpinājāmies dejā, un Viņa jau bija tālumā, kad apstājās, lai mūs katru noglāstītu ar savu acu skatienu… Mīlestība. Tīra, patiesa un dzīva. Šajā mirklī. Šeit un tagad. Ir patiesi krāšņi piedzīvot tos mirkļus, kurus nevar izsapņot, tie rodas tieši tad, kad sirds pieskaras sirdij.

Pēc tam Ieviņa rakstīja tā: „Bezgalīgi skaisti, laimīgi un mīlas pilni… Mīlestības sveicieni jums visām un pateicība par laimes deju.”

Un es varu viņai piekrist: Zemes deja — Laimes deja. Būsim laimīgas mēs katra, būs laimīga mūsu Zeme. Būs laimīga Zeme, būsim laimīgi mēs visi!

Par laimīgām Gaismas būtnēm šeit, uz Zemes!

Tā bija brīnumaina sirds mistērija, kuru mēs kopradījām. Pateicībā un Mīlestībā ikvienam klātesošajam un visiem tiem, kuri domās pievienojās…

Un šodien, kad Dievs skūpsta Zemi caur lietus lāsēm, Tu vari pasmelties Gaismas stiprumu un Saules prieku notikuma foto un video mirkļos!

Uz satikšanos nākamajā Gobas dejā — Laimes dejā!