RĪTA RITUĀLĀ STUNDA

A I C I N Ā J U M S

IKVIENAM, KURŠ VĒLAS DARĪT!

DARĪT SEVI PAR LABĀKU CILVĒKU UN SAVU DZĪVI PAR JĒGPILNĀKU!

Citādais laiks turpinās vai atkal no jauna iestājies, tas katram būs citādāk…
Kā būt mierā ar visu, kas notiek ārējā pasaulē un arī iekšējā pasaulē? Kur rast gaismas staru pelēkajā novembrī? Kur meklēt prieka dzirksti? Ko darīt tumšajos, neomulīgajos vakaros? Kā tikt galā ar besi, kurš nāk virsū kā melna nakts? Kā un kur aizmukt no savējiem, kuri ir tik cieši līdzās šobrīd? Kā atbrīvoties no bailēm, kas uzstājīgi vajā? …
Šo jautājumu virkni vēl varētu turpināt un turpināt, jo šķiet, šis ir laiks, kurš uzdod tik citādus jautājumus un varbūt uz tiem pat nevar rast atbildes?!
Es nevaru zināt kā ir būt katram no Jums, bet es skaidri zinu, jūtu un esmu tajā sajūtā, kurā esmu es. Un, ja man šobrīd ir mierīgi, gaiši, priecīgi un radoši, varbūt es varu būt atbalsts Tavā nevienkāršā būšanā? Un tajā pašā laikā, ja Tev ir brīnišķīga būšana, savienojot mūsu abu brīnišķīgās būšanas, mēs varam radīt jau krietni lielāku lauku brīnišķīgām būšanām?!
Ir daudz un dažādi speciālisti, mācības, vebināri, grāmatas par to visu, kā būt šajā laikā. Arī dažādu grupu ir dikti daudz, tajās visās cilvēks var pat aizmaldīties un riktīgi nogurt. Tāpēc šis ir laiks, kad tik ļoti svarīgi ir izvērtēt savas patiesās vajadzības un atbrīvoties no tā, kas vairs nav vajadzīgs.
Es izvēlos dalīties ar to, ko es pati DARU, lai mans iekšējais miers augtu, lai mans Gara spēks kļūtu stiprāks, lai mana mīlestības plūsma rastu paplašinājumu, lai es varētu palīdzēt planētai Zeme un visai cilvēcei atveseļoties un dzīvot Veselumā, katram savā dievišķā veselumā.
Šorīt ir mans 24-tais rīts, kad es esmu ieviesusi savā ikdienā RĪTA RITUĀLO STUNDU.
Tas ir laiks no 45 minūtēm līdz 60 minūtēm, kuru es veltu tikai un vienīgi savam fiziskajam ķermenim, savam Garam un jaunas dienas sagaidīšanai.
Un jau šobrīd es varu teikt, ka mana jauda un enerģija tikai pieaug, ka mans miers plešas plašumā, ka es savā dienā varu paveikt daudz, daudz vairāk, ka man katra diena ir iekšējā prieka pilna, ka uz ārējiem apstākļiem es šobrīd raugos ar pieņemšanu un sapratni. Es patiešām jūtu, kā es topu arvien labāks un mīlošāks cilvēks. Jo viss, kas mums šajā dzīvē r vajadzīgs – mīlestība. It kā visiem zināmā frāze, bet es tā patiesi arī dzīvoju, katru savu dzīves mirkli radu mīlestībā!
Kas tad ir tie mani RĪTA RITUĀLI?
Minēšu tikai ieskatam, lai sajūti, ka tā nav viena tabletīte, kura rada brīnumus, ka tā nav viena grāmata vai viena on line nodarbība, kura pārvērš manu dzīvi idillē, ka tā nav viena metode vai tehnika, kura saliek puzli sekundes laikā…
Manā rīta stundā ir apkopots viss tas, ko esmu apguvusi līdz šim, par ko esmu lasījusi, ko esmu pamēģinājusi, ko esmu dzirdējusi no citiem, tikai šoreiz tam visam es esmu piešķīrusi DARĪŠANAS enerģiju. Es tagad to visu DARU. Un tas ir mazliet, maigi sakot, citādāk, nekā tikai to visu pārzināt un par to visu zināt un runāt. Un tās nav nekādas pārdabiskas metodes un tehnikas, tās ir daudziem tik ļoti zināmās.
Tas ir Saules sveiciens, 5tibetieši, pranajama jeb elpošanas vingrinājumi, tās ir meditācijas, lūgšanas, mantru skandēšana un svēto rakstu lasīšana un vēl daudz mazu, svētīgu darbiņu. Un es jau tagad zinu, ka tas nav viss, ka katrā jaunā rītā man var atnākt kaut kas jauns vēl klāt un es ļaušu tam ienākt manā rītā un manā dzīvē, ja vien tas mani dara gaišāku, priecīgāku, radošāku un visādi citādi labāku.
Kad pēc 24 rītiem, es atskatos uz savu pirmo, otro vai desmito rītu, es ieraugu savu izaugsmi, cik ļoti es esmu augusi sevī pa šo mazo un priekš manis, nu jau arī lielo laiku. Ja es sāku ar 10 Saules sveicieniem ( 5 uz katru kāju) vai 13x tibetiešiem, tad tagad es to visu jau daru pa 16 reizēm un jūtu, ka varu jau vairāk. Ja skandēt mantras balsī es vairāk kautrējos, tad tagad es to daru droši un sajūtu, kā tās atbrīvo manu ķermeni. Ja sākotnēji pranajamu veicu 3 min, tad tagad tās jau ir 5 min. Un to visu es esmu panākusi tikai un vienīgi ar savu DARĪŠANU. Un man ir prieks par sevi un es redzu, ka arī citiem ir prieks par to!
(Es atvainojos jogas speciālistu un citu zinošu cilvēku priekšā par saviem terminiem, kuri noteikti neatbilst normām, tā ir mana sapratnes valoda, kuru saprot mani ķermeņi un es ticu, ka tāpēc tas vingrinājums vai metode nekļūst sliktāka, ja to nosauc “nepareizā” vārdā, vai ne?! Kā arī, visi tie, kuri var kājas aizlikt aiz ausīm, vai uz galvas nostāvēt visu stundu, visu cieņu Jums, bet es daru tik, cik man ir harmoniski TAGAD, iespējams, ka pēc gada arī es jau varēšu veikt visas piruetes, ja vien tas man būs vajadzīgs.)
Man kā vienmēr garš ievads.
Bet, ja Tu esi ticis līdz šai vietai, tad Tu tagad uzzināsi, kāpēc es šo visu stāstu. Tu varbūt domā, ka es lielos ar to?! Oi, nē, jo tas viss ir vajadzīgs tikai un vienīgi man pašai un man nevienam nav arī nekas jāpierāda, ko es daru vai nedaru, nē, nē.
Mans AICINĀJUMS Tev: jau vairākas dienas es sevī auklēju ienākušos domiņu, a varbūt izveidot šajā platformā vai kādā citā, ATBALSTOŠO GRUPIŅU, kurā sanāks ļaudis, kuri arī DARA?!
Mēs varēsim viens otru atbalstīt miegainā rītā, iedvesmot viens otru, dalīties savās pieredzēs, varēsim aizņemties mantras un lūgšanas un vingrojumus. Mēs visi kopā un tomēr katrs atsevišķi, DARĪSIM sevi par labākiem caur RĪTA RITUĀLO STUNDU.
Šajā platformā NEBŪS pamācošas runāšanas, bet dalīšanās.
Šajā grupā nevarēs NEDARĪT. Protams, būs atļauts, jo nekas jau nebūs liegts, arī kādu rītu izlaist, jo mēs taču neesam olimpiādē, kur katrs treniņš ir obligāts, nē, mēs esam sievietes, kuras sevi mīl, saudzē un lolo un nedara sev pāri. Un es būtu ļoti laimīga, ja šajā grupā pievienotos arī mūsu stiprais dzimums, jo mēs mācāmies šeit uz Zemes šo partnerību, sadarbību un tā mēs audzētu harmoniju sevī.
Šajā grupiņā nevienu, neviens NEPĀRBAUDĪS, NEKONTROLĒS. Tu pats sev dosi solījumus un pats arī tos pildīsi.
Tā būs sadarbības platforma, kura palīdzēs arvien vairākiem cilvēkiem vērst savu dzīvi jēgpilnāku, piepildītāku un visādi citādi skaistāku!
Ja Tavos plānos nav iespējas atvēlēt rīta laiku sev, tad, lūdzu, nepiesakies šajā grupā.
Tavs rīta laiks var sākties no pirmajām 3 minūtēm un lēnām un pamazām to izaudzēt līdz 3 stundām. Tas ir iespējams!
Mūsu grupiņā nebūs vērotāju, tie būs ārpus grupiņas, kuri sajutīs Tavu mieru un teiks, klausies, ko Tu lieto, ka vari būt mierīga šajā īpaši nemierīgajā laikā?! Un Tu ar lepnumu sevī, bet ar atvērtu sirdi, varēsi padalīties ar saviem rīta rituāliem.
Vai esi gatavs/gatava savu dienu-dzīvi piedzīvot citādu jau TAGAD?!
Ja Tev starp krūtīm tagad kaut kas novibrēja, tad zini, tā ir Tava sirdsbalss un ļoti iespējams, ka tā saka – es gribu, es gribu, bet prāts saka – es jau tā nevaru no rītiem piecelties, kur nu vēl stundu agrāk, un es esmu fiziski tizla un vispār meditēt neprotu un nekādām lūgšanām neticu u.t.t.
Mans ieteikums Tev – klausi savai pirmajai sajūtai, tā nekad nepievils, tā ir Tava sirdsbalss, Tavs iekšējais spēks, Tava patiesā vajadzība.
Vienkārši pavēro un sajūti, cik atrunas jau izspēlēja prāts un cik klusa ir šī vēlme pievienoties?!
Tikai neko nedari kāda cita dēļ! Vissvarīgākais cilvēks šeit uz Zemes, esi Tu pats sev! Un viss, ko Tu dari savā dzīvē, ir vajadzīgs tikai un vienīgi Tev pašam!


************************

Ja sajuti savu sirdsvēlmi pievienoties grupiņai, tad vēlreiz dziļi ieelpo un ļoti lēnām un mierīgi izelpo...seko nākamjām norādēm...

Lūdzu, vispirms noklausies šo audio rullīti un, tad veic savu izvēli! https://failiem.lv/f/zrc4e96c3

Tikai pēc audio rullīša noklausīšanās lasi tālāk!

Ja esi izdarījusi izvēli jau TAGAD pievienoties, tad šeit ir īsceļš uz grupu RĪTA RITUĀLĀ STUNDA: https://www.facebook.com/groups/ritaritualastunda/about/

Ja vēl neesi gatava/gatavs doties šajā piedzīvojumā, tad satiksimies tajā laikā, kad satiksimies!!!

Lai mierpilns un priekpilns šis svētku laiks!

Ar smaidu un mīlestību, Sarmīte

#rītarituāli #labāksrīts #iekšējaismiers #patiktsev #jēgpilnabūšana #gribudzīvotlabāk #darīšanasenerģija #daritagadsavudzīvipiepildītu

STĀSTS PAR DZĪVES SVINĒŠANU VIESISTABĀ
9.oktobris 2020.gads
Kocēnos

Tā bija piektdiena. Laukā zelta rudens. Pa dienu baudījām brīnumaino Amatas taku, bet vakarā bijām ieplānojuši izbraucienu uz Viesistaba, Kocēnu novadā, kur Zanīte (Zane Sniķere) spēlēs kokli.

Amatas taka rudenī tiiik ļoti ievelk, ka pazūd robežas laikam un skaties, jāsāk pielikt solis, lai pagūtu pirms vakarēšanas vēl uzposties.

Mjā, šoreiz tiiik ļoti gribās saposties, jo būšot arī Laura Strautiņa, kura ir fotoaparāta pavēlniece un es esmu novērojusi, ka viņai izdodas noķert burvīgākos mirkļus. Hm, un kāpēc ne, kāpēc šovakar neiepozēt kameras acij?! Lai notiek, lai top viskrāšņākie foto mirkļi iekš mūsu vakarēšanas!

Pārbraucot mājās viss notiek raitā solītī, viena vēl mazgā matus, bet cita jau veido lokas, viss gatavošanās laiks paiet patīkami satrauktā priekā. Varbūt man vilkt šo kleitu, bet varbūt labāk šo?! Kā tu domā, vai labāk oranžā lūpukrāsa piestāvēs vai tomēr tā koši sarkanā, kā tādā meiteņu kopmītnē, kad visas vienlaicīgi gatavojas uz randiņu…Kā skudru pūznī. Un arī te zūd robežas, starp māti un meitu un meitu un māti, viena otrai izlīdz ar kādu acu zīmulīti vai lūpu pomādi, gluži kā jaunībā ar draudzenēm gatavojoties uz ballīti…

Kad telpā jau sajūtama franču parfīma smarža, vakaram posties sāk arī mūsu kungs… Un šis ir viens no tiem miljoniem mirkļu, kurā var tik ļoti sajust to atšķirību starp sievieti un vīrieti, kad sievietes vienam vakaram var gatavoties gandrīz visu dienu, bet vīriešiem pietiek ar 15 minūtēm. Un tikai nekļūt uzbāzīgai ar to, kuru kreklu labāk vilkt, jo mums, sievietēm liekas, ka mēs zinām vislabāk. Ļaut Viņam vilkt tieši to apģērba gabalu, kurā Viņš jūtas visērtāk, vissiltāk un visomulīgāk, jo ne jau kreklā ir tā sāls. Sāls ir kopābūšanā! Lai tā arī būtu, katram savs, vien netaucēt vienam otru gatavošanās mirklī, ievērot abu savstarpējās robežas, atbrīvot telpu, lai arī viņš var matus sakopt un zumēt harmoniski līdzās. Acis mirdz Pirms lielā Notikuma visiem, gan mums, meitenēm, gan arī Viņam! Citreiz tas gatavošanās brīdis ir tas piepildītākais un skaistākais. Arī šoreiz tā ir un viss skaistais un brīnumainais turpinās.

Mūsu kungs jau silda autokrēslus un mēs esam gatavas startēt uz Kocēnu novadu.

Ir savilktas garās kleitas, saliktas viskrāšņākās rotas un lūpas, lūpas deg rudens sārtajos toņos, visvissarkanākā lūpukrāsa šovakar iezīmē manas lūpas un tās oranžās būs meitai, lai jaunība zeļ…Tik krāšņa ir šī sajūta! Kā pelnrušķītei dodoties uz balli pilī. Un te neviļus es sajūtu to mirkli, kad pēdējos gadus mēs ļoti sajūtam uz kuriem pasākumiem vēlamies patiesi doties un to ir maz, reti, bet sātīgi.

Kad dažus gadu desmitus atpakaļ katru piektdienu bija jādodas “tusēt”, tad tas viss pārvērtās tādā ikdienišķā tusēšanā. Iespējams, kādam joprojām tā ir. Bet tad, kad mājās nav garlaicīgi, kad dienas un vakari ir tik piepildīti ar savām radošām izpausmēm, tad patiešām tās iziešanas ārpus savas sētas kļūst retākas. Un tad ir tas baudīgais mirklis uzposties, tad ir tas baudīgais mirklis uzklāt sarkanās lūpas, šķiet, visam tiek piešķirta pastiprināta garrrrša. Sajusties tik īpašai ir patiesi skaisti! Un tikai Tu pati vari šo sajūtu uzradīt sev, neko negaidot no citiem, no ārējās pasaules, viss skaistums ir Tevī, sajūti to!

Ja Tu nekad neesi dzirdējis, kas ir Viesistaba, tad es Tev mazliet pastāstīšu. Tā ir vieta, kuru rada Judīte Bukša ar savu ģimeni. Tā ir vieta, kur top viskrāšņākie pērļu un dimantu kroņi. Tā ir vieta, kur izbaudīt dzīves svinēšanu krāšņi! Tā ir siltumnīca! Jā, jā, tieši tā, tā ir siltumnīca, kurā jau labu laiku atpakaļ tika audzēti tomāti. Tad nāca gadsimtu mija, ideju ģeneratoram Judītei sāka gāzties virsū idejas un tomātiem lēnām un pamazām bija jāatkāpjas. Jāatkāpjas, lai turpmāk tur varētu būt kroņi un ziedu bareljefi, mūzikas skaņas un fotokameru klikšļi, kamīna liesmas un sveču gaisma un spožas lustras un samta dīvāni un…Lēnām un pamazām, Judīte Bukša ar savu ģimeni ienes savas ģeniālās idejas realitātē, tā darot savu un daudzu, jo daudzu cilvēku dzīves krāšņākas un piepildākas. Tāds ir mans sajūtu stāsts par Viesistaba, bet ja vēlies dzirdēt to patieso un īsto, ja vēlies piedzīvot krāšņu svētku vakaru, tad gan, sazinies ar Judīti un dodies piedzīvot pats šo vietiņu, jo ir to vērts, patiesi!

Turpinot mūsu vakara svinēšanu.

Tas bija skaists svētku satikšanās mirklis, kad vienā telpā sanāk mazpazīstami vai pilnīgi sveši ļaudis, bet māju saimnieki smaidot un cienājot ar karstu upeņu dzērienu, saved mūs visus kopā un topam jau zināmi. Vismaz šajā vakarā kļūstam par vienu.

Smalkās porcelāna krūzītēs kūp upeņu karstā dzira, dāmas klusi sarunājas, kāda sapņaini raugās spožajās lustrās, cita klusiņām vēro kamīnā ugunsliemas, Judīte dižojas ar saviem darinātajiem kroņiem un ļauj mums katrai sajusties kā karalienei. Ļaujamies saimnieces kronēšanas mirklim, kurš ir ļoti īpašs priekš katras no mums, kaut uz vienu vakaru pasajust to krāšņumu, tas ir tik īpaši, foto kameras pavēlniece Laura ķer tos noskaņu maģiskos mirkļus, kuros katrs klātesošais ir krāšņs savā būšanā.

Tad lietus sāk pieņemties spēkā, šķiet tas izaicina Zanes virtuozo kokles spēli, kurš stiprāks – lietus vai kokle vai Zane. Uz mirkli pieverot acis, klausoties šajā maģiskajā skanēšanā, šķiet, tiek piedzīvota mūzikas skaņu kulminācija un Zanes virtuozitāte nepārprotami savienojas ar dabas stihiju un atkal ir mirklis, kad viss top par vienu, par vienu jaudīgu būšanu.

Zane spēlē savu sajusto un sevī izauklēto mūziku uz Kurzemes kokles, uz Latgales kokles un vienkārši uz elektroniskās kokles. Pēc sajūtām viņa tās maina. Mēs, klausītāji un baudītāji, varam ļauties šim mūzikas skaņu plūdumam viegli un nepiespiesti, jo ir ļoti, ļoti mistiski…kamīnā sprakšķ uguns dzirksteles, sakaltētajos paparžu kātos smaržo pēc vasaras, gaisā virmo karstā dzēriena dūmaka, uz mirkli atverot acis, tās mazliet apžilbst no Judītes un citu meiteņu kroņu dimantiņiem, jo tie tik maigi viz vakara mijkrēsļa piepildītajā telpā…ir ļoti, ļoti labi…

Es sajutos kā senā, senā stāstā, kur karalienes ar saviem karaļiem svin dzīvi, no sirds tie svin. Ar mīlestību par kopābūšanu, ar mīlestību par to, kas ir dots, ar mīlestību par esību.

Būt kopā ar savējiem ir mana vislielākā dzīves vērtība, jo es tik ļoti viņus mīlu!

“…dod, Dieviņi, dodamo, es saņemšu ņemamo,

Es saņemšu ņemamo, ar balto Dvēselīti…”

Šajā vakarā mums tapa dots tiiik ļoti, ļoti daudz, ka nu mūsu Dvēselītes ir piepildītas ar iedvesmu, mieru, harmoniju, klusu sanēšanu, krāšņumu un mīlestību…To bezgalīgo mīlestību!

Tik maģiski sajūtīgs bija mūsu piektdienas vakars…laukos būt ir skaisti!

No sirds pateicamies Viesistaba

par to, ka tā IR,

Judītei un viņas kungam, par to, ka viņi koprada šo unikālo būšanas vidi,

Laurai par noskaņu mirkļiem bildītēs, Zanei par viņas virtuozo kokles dancināšanu, katram klātesošajam par rāmo kopābūšanu!

ESAM krāšņi savā vienkāršībā un esam vienkārši savā krāšņumā!

FOTO un VIDEO

Laura Strautiņa

Madara Šicāne

7.oktobris 2020.gads

KOKNESES PILSDRUPAS

Vakars uz ezera...šoreiz vakars pie upes...

Kāds krāšņs novakars Daugavas krastā...

Mana Dvēsele gavilē no mirkļu burvības...No tiem brīžiem, kad neko neplāno un neieplāno, kad ļauj sevi apturēt ritošā ceļā, tā vienkārši un tieši tik tieši- nospiest bremžu pedāli tajā mirklī, kad sāc jūsmot par skaisto saulrietu, par mākoņu bezgalīgo krāšņumu un iebraukt vietā, kurai tik bieži braucam garām un sakām, citreiz, tagad nav laika, nākamreiz, bet sajust, ka ir tikai šis mirklis, šī ir tā nākamā reize, tikai TAGAD es varu sev uzdāvināt kaut ko tik ļoti krāšņu- apturēt savu ritu, lai izbaudītu šī brīža esību, kurā saslēdzas viegli tik daudz sirdskrāšņumu. Es uzdāvinu sev kādu jaunu saulesritu Daugavā, kādu priekpilnu fotografēšanos ar savu meitu, nododu kādu sirdsmīļu sveicienu tuvam draugam dzimšanas dienā, tieši no tās vietas, kur viņa ir bijusi daudzas reizes, es izdzīvoju Pilnīgu Tagadnes Mirkļa Esību! Un es zinu, ka man vēl priekšā 250km, kas būs jāstūrē pa naksnīgu melnumu, ka mani mājās gaida Mīļotais un droši vien, būs jau samiegojies vai varbūt pat iesnaudies, bet es izvēlos Būt SAVĀ PILNĪBĀ TAGAD, lai atbraucot mājās es būtu Pilna ar prieku, ar sauli, ar mīļumu... Un mana Pilnība var dziedināt, var iedvesmot, var iemīlēt, var celt, var ļaut, tā VAR tik ļoti daudz dot šai pasaulei!

Un es zinu, ka vakarvakara apstāšanās mirklis mani rosinās uz jaunām, citām būšanām, ka atkal taps kāds jauns sajūtu stāsts, ka atkal taps kāda Punktiņmandala saulesritam vai naksnīgajam tumšumam, ka atkal manā fotolādītē ir iebiruši krāšņi atmiņu mirkļi, kuri iedvesmo un paceļ spārnos mani un vēl pulka Dvēseļu! Tā ir mana dzīves vērtība! Tas manu Dvēseli rada mīlestībā bagātāku!

Dzīve kā košums un krāšņums!

Esam TAGAD!

#tagadnesmirklis #dzīvekākošums #mātesmeitasbūšanas #dabaiedvesmo #saulesrietsdaugavā #koknesespilsdrupas #esībaskrāšņums #apturētlaikaratu #mīlestībasplūsma @ Kokneses Pilsdrupas

PAR JAUDĪGU SATIKŠANOS 

28.oktobris 

Rīga

Vakar bija ļoti jaudīga satikšanās!

Jā, jā, ievērojot visus noteikumus, jo telpas ļāva būt lielos attālumos vienam no otra, imunitāti stiprinājām ar Latvijā audzētu cidoniju sukādēm un savu iekšējo mieru vairojām radot PUNKTŅmandalas!

Šajā citādajā laikā es vēroju, kā viss mainās, patiešām viss!

PUNKTIŅmandalu meistarklasēs es satiekos ar brīnišķīgām Dvēselēm, kuras kļūst arvien apzinātākas, jo viņas zina, ka realitāti šeit uz Zemes, rada viņas pašas. Viņās sajūtu stipru iekšējo spēku noturēties savā sirds centrā un savā iekšējā sirdsmierā. Un ir miiilzīgs prieks vērot viņu darbošanos, jo viņas patiešām vēlas Būt uz šīs planētas Gaismiņas un vēlas dzīvot priekā, harmonijā un brīvībā!

Vakardien kopradījām sakrālu telpu, kurā nostiprinājās dziļš sievišķais spēks, iekšējā ticība, ka katrs mēs esam savas dzīves Radītāji un piepildījām kādu Zemes daļu ar gaismu!!! Ļoti svētīgi un sirsnīgi pastrādāts!

Kad pēc pusnakts pārrados mājās, man likās, ka nav spēka pat gultā ielīst, jo šķita, ka esmu atdevusi visu sevi, bet tad es sajutu sevī to gandarījuma impulsu, ka ir bijis vērts atdoties, jo pasaulē devās vēl kāds pulciņš priecīgu sieviešu! Dziļš miegs man palīdzēja atpūtināt fizisko un garīgo ķermeni un rīts jau pienāca citādāks!

Telefonā bija sabirušas pateicības ziņas, kā košas kļavu lapas. Tām pa vidu jautājumi, kad atkal būs meistarklase Rīgā?!

Nav ne jausmas, kad satiksimies nākamreiz... viss plūst un mainās, vien jāsajūt plūsma, kad visvairāk tas būs vajadzīgs, tad atkal būs meistarklase Rīgā!

Mīļās, burvīgās un viedās dāmas! Es pateicos Jums par to, ka Jūs esat!!!

ESIET DZIĻĀK!!!

#punktinmandalas #jegpilnaatputa #radīšanasprieks #tuesisavasdzīvesradītājs #artchanneling #radosameistarklase #dotart #sirdsdarbs #laimedarīttokomīli #mīlēttokodari #iekšējaismiers #gaismatevī #apzinātadzīvošana

26.oktobris 2020.gads
APšuciema pludmale

Šo skaties vai klausies tikai tad, ja Tev ir laiks tieši 1 minūte. 🕉🧘‍♀️
🌀🌀🌀🌀🌀
Vai noskatījies un noklausījies visu šo laiku vai tomēr atslēdzies un devies tālāk šķirstīt nākamos ierakstus?!
🌀🌀🌀🌀🌀
"Tu saki - tur jau nekā nebija?!
Varbūt?!
🌀🌀🌀🌀🌀
Cik reizes Tu šajā minūtē sāki knosīties un bakstīties, tīt uz priekšu un atpakaļ, meklēdams it kā kaut ko vairāk, jo tālāk gāja laiks, varbūt sāki jau mazliet uzvilkties?!
🌊🌊🌊🌊🌊
Tā bija tieši 1 minūte Tavas dzīves!
Šajā laikā Tu piedzīvoji neskaitāmas jaunas piedzimšanas - ieelpas un tikpat daudz mazās nāvītes - izelpas.
Šajā 1 minūtē Tu varēji savas domas mazliet apstādināt un ieelpot mieru.
Šajā 1 vienā minūtē Tu varēji pievērt acis un ļaut, lai jūras skaņa Tevi iztīra un atbrīvo no sasprindzinājuma.
Šajā 1 minūtē Tu varēji piepildīt sevi ar spēku, ar jūras stiprumu.
🌊🌊🌊🌊🌊
Tā ir 1 minūte Tavas dzīves!
Pavēro, kur aiztek Tavas minūtes?! Ko tajās radi?! Ko sajūti šajā laikā?
Un tikai Tavs prāts Tevi dzīs uz priekšu, jo varbūt tur tālāk kaut kas vērtīgāks ir, varbūt tur laukā ir kaut kas vairāk, nekā Tev jau ir?!
🌊🌊🌊🌊🌊
Novēlu katru 1 minūti būt klātesošam savā būšanā! Un pēc kāda laika Tu sajutīsi, cik nesaskaitāmu minūšu Tu būsi izdzīvojis un piedzīvojis caur savu sirdi! Tu kļūsi arvien bagātāks, apzinātāks un jūtīgāks!
Esam sirdsplūsmā! 🥰"
Sarmīte

STĀSTS PAR PUNKTOŠANOS IECAVĀ

31.marts 2020.gads

Šodien ir pēdējā marta mēneša diena.
Cik ļoti neparasti citāds ir bijis šis marts?!

Vai 9.martā es nojautu, ka tā būs vienīgā Punktiņmandalu meistarklase šajā mēnesī?! Nē, nepavisam, jo mans plānotājs vēstīja par to, ka būs atkal viens intensīvi piesātināts punktošanās mēnesis Latvijā…Bet to, ka tā bija un ir lieliskākā marta nodarbība, to gan es jau sajutu tās dienas vēlā vakarā.

Šis būs stāsts par to, kā piepildās sapņi. Šoreiz tas būs stāsts par kādas mājas un tās saimnieces vēlmju piepildīšanos.

Pavisam neilgu laiku atpakaļ Viņa bija skaļi vēlējusies savā namā papunktot. Ar mums taču bieži notiek šie sapņošanas mirkļi, kad vēlamies kaut ko, pat varbūt nereālu, bet ja vien tam visam ir jānotiek, tad viss piepildās.

Un te nu bija, saulainā 9.marta pēcpusdienā es piebraucu pie gaišā nama Vīnkalna ielā. Es pasmaidīju, jo tie pirmie randiņi ir tik pārsteidzoši skaisti, kad šķiet, man sirsniņa mazliet vibrē un Mājai ar, jo mēs jau nezinām, kā mums būs tā saderība, vien nojautas saka – būs lieliski! Es sasveicinājos ar Māju un viņa aicināja ienākt. Mani sagaidīja grezns plašums, ar lieliem, plašiem logiem un telpa pusapļa formā, kas tā vien likās, ka tieši priekš Punktiņmandalām būvēta?!
Priecīgi čalojošas sanāca brīnišķīgās iecavnieces, lai ļautos radīšanas mirklim, lai gūtu jaunu pieredzi, lai kopradītu, kādu klusu sapni. Viņas par to nenojauta, vien saimniece klusi sevī smaidīja, smaidīja par to, kā sapņi piepildās. Varbūt mazliet neticīgi par to, vai tiešām tik viegli notiek sapņu piepildījums?! Varbūt ļoti droši raudzījās uz notiekošo, jo Viņa bija lepna par to, ka uzdrošinājās spert pirmo soli un uzrunāt mani.

Vien pirmo soli…jo katrs nākamais jau nāks pats, gluži kā zeķi adot – vien pirmo valdziņu uzradīt un tad jau katrs nākamais raisās arvien brīvāk un plūstošāk…Un man jau dikti tīk šie Mājas un Punktiņmandalu satikšanās stāsti. Tie ir ļoti īpaši un ļoti neparasti krāšņi un katrai Mājai ir savs stāsts, gluži kā mums – cilvēkiem, katram savs esības stāsts.

Es šim vakaram posos kā senam draugu kopā sanākšanas mirklim. Kaut kas manī urdzēja, ka būs lielisks kopā būšanas laiks ar šīm meitenēm, no kurām, es pazinu tikai dažas dāmas. Iluta un Beāta bija tās būtnes, kuras arī saaicināja savas draudzenes un kaimiņienes, savas kolēģes un domubiedres, vienu vārdu sakot – savējās.

Cita citu atpazīstot, vēl kāda vispār nevienu nepazīstot, bet visas ar vienu aicinājumu sanāca gaišajā Mājā – uzradīt savu Punktiņmandalu!

Un kā jau ierasti, kad kopā sanāk pazīstamas dāmas, tad čalošana rit tik raiti, ka mazliet satrūkos, hmmm, vai spēšu viņas visas ieinteresēt ar savu stāstu par punktiņiem, vai spēšu viņas iešūpot tam mirklim, kad vārdi ir lieki?!

Es nekad nepārstāšu brīnīties un priecāties par to burvību, ko spēj sniegt radošā plūsma, radīšanas mirklis…Tas ir tik maģisks brīdis, kad šķiet, viss cits, kas bija svarīgs un aktuāls līdz šim brīdim, ir zudis, vairs nav nekā, vien Punkts, kurš cilvēka krūtīs, tas viņa sirds centrs, punkts, ar kuru sākas cita esība…

Tad uz mirkli es ievelku elpu, lai pasajustu šo telpas maģisko pulsāciju, kad meitenes dodas dziļāk sevī, kad viņas ļaujas šai punktu saspēlei…Īpaši!

Lēnām un pamazām krīt bruņas un sabrūk ilūziju pilis, lēnām un pamazām šķīst baiļu sienas, lēnām un pamazām dzimst prieks, dzimst atbrīvotība būt pašai, būt pašai savā esībā tik tīrai un skaistai, kā nevienai citai, tik īpaši skaistai. Dievišķi piepildošs ir šis mirklis - visa vakara garumā!

Vien laiks ir nepielūdzams, tas visu laiku atgādina mums par sevi un taisnība jau vien ir, ir jābeidz tad, kad ir vislabāk.

Tad kopā satek visas saradītās Punktiņmandalas un veido īpaši sajūtīgu paklāju, tad katra no šī brīža paņem to, kas viņai šajā mirklī ir tik ļoti vajadzīgs, jo kāda, kurai ir gana daudz spēka, prieka, sapņu, dāsni dalās ar to, tā mēs kļūstam savā vienotībā stipras. Tas ir māsu – draugu – kaimiņu spēks!

Es raugos uz meitenēm ar smaidu sirdī, jo es redzu Viņas jau citādas un tas ir mans gandarījums par to, ko spēj šis brīnišķīgais instruments – Punktiņmandalas – saradīt!

Un gluži kā draugu kopāsanākšanā, es tieku pie ziediem un pašaradītām dāvaniņām un tikko satecinātām bērzu sulām un kādas ļoti īpašas kartītes…Un kas to būtu domājis, ka šī kartīte būs mana marta iedvesma, prieks un gandarījums…tiiik ļoti īpaša tā IR!

Un tas Astrīdas radītais mazais, mīļais māla ķobītis ar sauli sirdī, tas tak manā Labo Sajūtu Mājvietā šobrīd ir mīļākais našķu trauciņš, kurš sevī glabā to veselīgo našķi, vai tās būtu zīdkoka ogas vai žāvētas dzērvenes vai kāda rozīne…tas ir mans mīļākais ogu trauciņš! No sirds, paldies Tev, Astrīda!

Šis bija vakars, kurā es sajutos kā burvju mākslinieks, kurš piepilda sapņus. Un ziniet, tā ir ļoooti atbildīga un liela loma, tik liela, ka pat asaras saskrien acīs, cik ļoti nozīmīga var būt mana esība, kāda Cilvēka un kādas Mājas dzīvē?! Un ziniet, Jūs katra un ikviens, kurš lasat šo stāstu, Jūs arī esat kāda cilvēka, mājas, koka vai dzīvnieka dzīvē kaut kas ļoti, ļoti svarīgs un nozīmīgs! Tāpēc būsim katrs savā labajā, kas mūsos ir un dosim pasaulei visu to labāko, tā darot pasauli piepildītu ar laimi, prieku un mīlestību!

Mīļās, iecavnieces, Jūs esat mani draugi! No sirds Jums pateicos par vismīļāko marta meistarklasi!

Mīļā, Iluta un Tava Māja – Jūs esat tiik greznas un mājīgas, ka man pie Jums bija patiesa laime ciemoties! Lai tā brīnumainā enerģija, kuru saradījām visas kopā, vēl ilgi piepilda Tavu māju ar labestību, labvēlību un mīlestību!

Mīļā, Beāta un Juri, es Jūs mīlu!

Un jau tagad gribu teikt – uz satikšanos!

Kad mājupceļā izsalkusi baudīju Beātas Jura satecinātās bērzu sulas, es iemīlējos ceļa posmā – Iecava – Rīga un es jau sajutu, ka šis būs mans reiss, kurā es vienmēr došos, kā pie seniem draugiem, jo, kad draugi vienmēr tiekas, viņu sirdīs valda prieks.

Un es zinu, ka ir vērts ieguldīt visu savu labāko daļu un atdoties no sirds ikvienā meistarklasē, jo tu nekad nezini vai nākamā maz būs un kad vēl tā būs…Tad tā gandarījuma un piepildījuma garša vēl ilgi kūst uz lūpām un ir vienkārši labi Būt!